To, ko tas tieši nozīmē es pirmo reizi sapratu, kad apmācību ietvaros (Ugunsskolas Meistarības programma) nācās vairākas dienas un nedēļas (kopā tie bija gandrīz 9 mēneši) pēc kārtas piefiksēt savu pašsajūtu vairākas reizes dienā. Man telefonā bija uzstādīts atgādinājums konkrētos dienas laikos, kad atzīmēt, kā es tad jūtos. Bet tas nebija viss. Tabulā bija jāatzīmē gan kura cikla diena man ir, gan tas, ko esmu ēdusi, fiziskās aktivitāte utt. Jo kā izrādās - tas viss ietekmē to, kā mēs jūtamies. Tabula piņķerīga un, ja godīgi, kaitinoša. Bet es pildīju. Tobrīd man bija 36 gadi, kad jau kuro nedēļu piefiksēju pašsajūtu savā tabulā - un pēkšņi man nāca atklāsme - wow! Kā es esmu dzīvojusi līdz šim?! Nesaprotot, nejsaūtot kā es jūtos. Vienkārši reaģējot, bet neapzinoties. Ja jutos slikti, tad, ticiet man, visi apkārtējie to juta, bet es to sev nevarēju atzīt. Ja jutos labi, tad fonā skanēja - nesapriecājies par daudz, pēc tam būs jāraud….
Nu kaut kā tā - neapzināti, taustoties es dzīvoju un nezināju kā es dzīvoju! Un besijos ar sajūtu, ka pati nepārvaldu savu dzīvi.
Šī apzinātības prakse - apstāties un sajust kur tu esi, un sākt analizēt- kas ir tas, kas mani ir novedis pie šīm sajūtām - tas ir ieguvums, ko es nespēju neturpināt savā ikdienā. Un iepazīstoties ar Mindfulness/apzinātības praksēm - mana dzīve ir kļuvusi ārkārtīgi forša, jo es zinu, kas kapēc notiek. Ieklausos savā ķermenī. Apstājos skrējienā. Izbaudu brīdi. Ļauju sev justies slikti. Un pilnīgi noteikti šis viss ir palīdzējis man nonākt pie baudīgākas un foršākas dzīvošanas, ne tikai man pašai, bet arī cilvēkiem man apkārt.

Dalīties