Par ļaušanos un paļaušanos.
Šorīt peldēju Daugavā kā spogulī. Apgulos uz muguras un sajutu, ka straume mani nes. Pirmā instinktīvās sajūta, ka jāmetas otrādi un jāpārvar straumes virzība. Un tad sekoja ar prātu pieņemts lēmums- paliec. Un ļaujies. Straume lēna. Bija interesanti sevi vērot - ļaušanās kaut kam tik lielam. Bailīgu, bet ārkārtīgi patīkami. Un skaisti! Tad nu dienasgrāmatā tapa ieraksts par ļaušanos. Ļaušanos lielākiem spēkiem. Kur vēl es neļaujos, bēgu, pretojos. Ļoti interesanti novērojumi!
Kā ir ar tevi? Kur tu ļaujies un kā?
Bilde no šī rīta skatoties no upes debesīs! Nu kā šim var pretoties?!

Dalīties